Šodien pēdējais zvans!

Šodien, 15.maijā, Engures vidusskolā krāšņiem ziediem, smaidošām sejām un nedaudz asarām acīs tiek organizēts pēdējais zvans!

9.klases un 12.klases audzēkņi jau agri no rīta cēlušies, lai izrotātu klases audzinātāju Ineses Vīksniņas un Aivikas Dravenieces durvju priekšu! Inesei un Aivikai šorīt ceļš uz skolu bija ziediem klāts un mīlestības apliecinājumiem pilns.

enguresvidusskola_zotons

Vēlam veiksmi un izturību gan 9.klases, gan 12.klases audzēkņiem eksāmenos!

Engures vidusskolas skolēnu avīzes redakcija

Advertisements

Profesija – skolotājs! Kas tas ir?

Profesija skolotājs sevī ietver ļoti daudz un dažādus pienākumus. Šobrīd esam atnākuši pie vācu valodas, informātikas skolotājas Artas Šteinbergas, kura mums pastāstīs par profesiju skolotājs.   Vienmēr esmu prātojis, kas ietilpst skolotāju pienākumos?

Man vienmēr ir paticis strādāt par skolotāju, tas ir aizraujošs un izglītojošs darbs. Es kā skolotāja, ne tikai mācu bērniem, bet bērni bieži vien arī man kaut ko jaunu iemāca – it īpaši tagad – jauno tehnoloģiju laikmetā. Skolotāja darbs neapstājas tikai pie stundas novadīšanas. Pienākumi… pienākumi ir dažādi – pirmkārt, man ir skolēniem jāpalīdz iemācīties konkrētā viela. Tas ir skolotāja galvenais pienākums, tomēr bez stundu novadīšanas vēl ir sagatavošanās darbs – ir jāizdomā, kā labāk un “foršāk” novadīt stundu, lai skolēni būtu ieinteresēti klausīties un mācīties. Protams, tad vēl ir darbu labošana, runāšana ar skolēniem par viņu problēmām, padomu došana bērniem. Nu stāsts laikam nu jau ir par to, ka skolotājam ir arī tādi kā mammas pienākumi – audzināšana, vērtību stāstīšana u.c.. Īsi sakot, garlaicīgi mums nav.

Kādas stundas jūs mācat?

Šobrīd pasniedzu vācu valodu, informātiku, kā arī esmu klases audzinātāja. Skolā strādāju jau kopš 1999.gada. Un nedomāju, ka man šis darbs varētu kādreiz apnikt! Ir interesanti, vienmēr var kaut ko jaunu iemācīties, ir aizraujoši!

Kādi ir plusi/mīnusi strādājot par skolotāju?

Tas nu gan ir grūts jautājums… (skolotāja smaida un ir pārdomu pilna). Sāksim ar plusiem! Pozitīvs pluss ir liels gandarījums! Gandarījums bieži vien ir tad, kad skolēni parāda labas zināšanas un skolotājs redz, ka viņš tiešām ir palīdzējis apgūt konkrēto vielu un skolnieks ir ieguvis zināšanas no skolotāja. Skolotāja darbs ir ļoti radošs. Nav dienas, kuras būtu vienādas – vienmēr kustībā! Mīnusi! Hmm, nezinu, vai tos var nosaukt par mīnusiem, vienkārši ir lietas, kuras ļoti skumdina. Piemēram, skolēni, kuri nevēlas mācīties un, lai nu kādiem līdzekļiem es mēģinātu viņu ieinteresēt – tas nesanāk.

Varbūt nobeigumā varat izstāstīt, kādu jautru atgadījumu skolotājas darbā?

Jautri gadījumi ir bijuši ļoti daudz, es tagad nevaru tā precīzi atcerēties… Pārsteigumi no audzināmās klases dzimšanas dienā, tas bija aizkustinoši! Klase bija izdekorēta, visi skaitīja pantiņus un dzejoļus, un dziedāja dziesmas. Skolotāja darbs ir patiešām ļoti emocionāls, radošs un aizraujošs!

Rakstu sagatavoja: Dāvis Noviks

Vai profesija – skolotājs – vienmēr tiek izvēlēta apzināti? Intervija ar matemātikas skolotāju

Ir vēla pēcpusdiena un mēs sēžām Engures vidusskolas matemātikas klasē. Matemātikas skolotāja Skaidrīte Vilciņa mani sagaida ar platu smaidu. Šodien bijām nolēmuši uzzināt, kādi ir viņas profesionālie ceļi?

engures vidusskola Skaidrīte Vilciņa

Cik jūs ilgi jau strādājat par skolotāju?

Nu, ar vienu garāku pārtraukumu sanāk 29 gadi. Mans garais pārtraukums – 6 gadi – ir saistīts ar bērnu ienākšanu manā ģimenē.

Vai kļuvāt par skolotāju, jo jums patīk bērni?

Nu ir tā, ka principā man patīk bērni, kā jau visiem skolotajiem. Viņi ir interesanti, uzdod negaidītus jautājumus, kas ļauj un liek paskatīties uz lietām citām acīm nekā pieaugušais cilvēks to dara.

Kā jūs kļuvāt par skolotāju?

Es domāju, ka es par skolotāju kļuvu pateicoties manai matemātikas skolotājai un maniem vecākiem.

Sākotnēji es nemaz nevēlējos kļūt par skolotāju, mans īstais sapņu darbs bija dārzniece. Mīlu rušināties pa zemīti un apkopt puķes. Bet mani vecāki negribēja, ka es pēc pamatskolas izglītibas iegūšanas dodos prom no mājām mācīties un mana vidusskolas matemātikas skolotāja mani ļoti virzīja uz pedagoģiju. Laikam vienkārši pakļāvos viņas spiedienam. Tā nu tagad es jums visiem mācu matemātiku.

Vai jums sagādā prieku strādāt par skolotāju?

Kad stundas izdodas, kad bērni saprot un grib darīt, tad prieks ir liels, tomēr ir brīži kad nepatīk. Ir bijušas dažas klases, kurās pat stundu laikā klausāmies mūziku, ēdam cepumus, dzeram tēju un mācamies jaunu vielu un viņi ar azartu rēķina un viens otram mēģina skaidrot. Tādās klasēs skolotājs parasti jūtas ļoti priecīgs, jo redz, ka bērniem izdodas. Bet protams ir bijušas arī smagas klases, kurās ir jūtams, ka bērni nespēj sakoncentrēties, mans stāstītais viņiem liekas neinteresants un nevajadzīgs – neteiksim, ka nepatīk vadīt tādas stundas, bet.. ir jāatrod jauna pieeja katrai klasei un ja to pieeju atrod, tad katrs bērns, katra klase spēj sagādāt milzīgu gandarījumu.

Cik noprotu, tad neesat īsti Engurniece, nākat no Latgales puses. Kā tik tāli ceļi jūs noveduši līdz Engures vidusskolai?

Jā, tas īstenībā ir ļoti interesanti. Es un mana ilggadējā kolēģe Mārīti Bērziņe – mēs abas dzīvojām Gulbenē un tad Engures vidusskolā bija posms, kad no darba tieši bija aizgājuši divi matemātikas skolotāji. Un man Gubenes dzīvoklī izcēlās ugunsgrēks un tikai sakritības dēļ nonācam Engurē. Skolotāja Mārīte tieši šajā laika posmā zvanīja un piedāvāja man pārnākt uz Enguri – šeit piedāvāja darbu, vietu, kur dzīvot – varētu teikt, ka tas bija liktenis!

Tas ir tikai viens no mūsu skolas skolotāju stāstiem!

Turpini lasīt mūsu blogu, lai uzzinātu arī citu Engures vidusskolas skolotāju un darbinieku profesionālos ceļus!

Rakstu sagatavoja: Oskars Ruks